Valda Melgalve. Es biju ezis


Mazi stāsti: Kāds sens stāsts ; Dienasvidus ; Burkānu sula ; Diena bērnudārzā ; Tante Anna ; Mirklis ar saulrietu ; Atarija ; Divas naktis ; Ezis ; Logs ; Mazs ceļojums ; Atklātība ; Vitas virtuve ; Kā filmā ; Ģimene ; Dzimšanas gads — 1956  ; Viņa aiziet  ; Dārzā ; Laiks ; Viņš sauca to par «io-io» ; Vecmāmiņai.Tepat, šūpuļkrēslā uz balkona ; Mājas ; Izskaņa

Autores pirmā grāmata. Savā pirmajā grāmatiņā, kur apkopoti apjoma ziņā atšķirīgi darbi, autore centusies tvert dažādas dzīves norises, vietumis piešķirot negaidītu nozīmību ārēji necilam mirklim, vietumis savukārt — nedaudzos teikumos ietverot vairākus gadus cilvēka mūžā. Autore mēģinājusi sniegt lasītājam savu pasaules uztveres veidu, ko vienā teikuma varētu izsacīt tā: «Ikkatrs mazākais dzīves brīdis ir pilnvērtīgs. ja to attiecīgi izjūt, un dzīve kopumā ir mīlestības vērta.»

https://yadi.sk/i/-UpNBPyI3PEipv

Advertisements
Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , | Komentēt

Vladimirs Kaijaks. Stāsti par laimi:


Kapu sargs ; Gaismas lokā . Svešā dzīve . Kad tu atmodīsies…

https://yadi.sk/i/Qff26B513PBLDW

Publicēts iekš Kaijaks Vladimirs, LATVIEŠU RAKSTNIEKI | Birkas , | Komentēt

Eduards Šims. Karaliene un septiņas meitas. Puika mežā


Krievu padomju rakstnieks Eduards Šims pievērsies stāsta žanram. Viņa pirmās stāstu grāmatas iznākušas jau piecdesmitajos gados. E. Šima stāstu varoņi lielākoties ir pusaudži un bērni. Viņš dziļi iepazinis to psiholoģiju, pratis ielūkoties to dvēselēs. Arī stāstos «Karaliene un septiņas meitas» un «Puika mežā» E. Šims ieved lasītāju savu mazo varoņu Aļoškas, Stjopas un Timofeja pasaulē. Ar lielu mīlestību rakstnieks notēlojis dabu, vērojot to gan pieaugušo, gan bērnu acīm. Pēc E. Šima pārliecības, viss skaistais, kas ir dabā un cilvēkos, nav jāmeklē nekur tālu, tas ir atrodams mums visapkārt. «Karaliene un septiņas meitas» un «Puika mežā» ir Eduarda Šima pirmie darbi, kas tulkoti latviešu valodā.

https://yadi.sk/i/lROBp85v3PAJQk

Publicēts iekš BĒRNIEM, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , , , | Komentēt

Voltērs. Zadigs jeb Liktenis. Mikromegs. Kandids jeb Optimisms


“Kandids” latviešu lasītājam kļuva pieejams kopš 1912. gada, kad Valkā iznāca L. Laicena tulkojums, bet “Zadigs” un “Mikromegs” latviski iznāca Voltēra rakstu izlasē 1945. gadā J. Ābramas redakcijā. Šiem izdevumiem bijusi liela loma interesentu iepazīstināšanā ar izcilā franču domātāja daiļradi. Te gan jāpiebilst, ka minētie tulkojumi parādīja autoru galvenokārt kā literātu un šo romānu filozofiskās dimensijas bija izgaismotas tikai daļēji. Arī valoda šajos izdevumos, sevišķi tajā, kas izdots 20. gadsimta sākumā, laika gaitā ir jau nedaudz novecojusi.

https://yadi.sk/d/U0hTYVHh3P8Kmf

Publicēts iekš FILOZOFIJA PSIHOLOGIJA, KLASIKA | Birkas , , , | Komentēt

Erihs Solovjovs. Neuzvarētais ķeceris. Mārtiņš Luters un viņa laiks


Pirmais Mārtiņa Lutera (1483—1546) biogrāfiskais apraksts padomju literatūrā. Viņš parādīts kā viduslaiku katoļu baznīcas reformators, augošās buržuāzijas šķiras filozofijas un ētikas pamatprincipu paudējs, viens no vācu literārās valodas veidotājiem. Viņa Bībeles tulkojums vācu valodā izmantots arī tās latviskojumā. Lutera sasprindzināto reliģisko meklējumu loģika iezīmējas uz Vācijas XVI gs. pretrunīgās sabiedriskās dzīves fona, sasaucas ar Renesanses un Reformācijas sabiedrisko attiecību neviennozīmību. Pirmo reizi pāvesta Romai nācās ne vien samierināties ar neuzvarētu un nesadedzinātu ķeceri, bet vienlaikus kļūt arī «pašpārliecinātā saksieša» nolādētai.

Grāmatu papildina Lutera raksts «Par kristīga cilvēka brīvību».

https://yadi.sk/i/0HFqtwGN3P6KJU

Publicēts iekš VĒSTURISKI ROMĀNI | Birkas , , | Komentēt

Edmondo de Amičiss. Sirds ; Hjū Volpols. Džeremijs


Edmondo de Amičiss. Sirds. – No itāliešu valodas tulkojušas Tamāra Liseka un Astra Smite

Hjū Volpols. Džeremijs – No angļu valodas tulkojusi Māra Cielēna

Sprīdīša bibliotēka. 10. Sējums

https://yadi.sk/i/DMadmJpi3NyZoM

Publicēts iekš BĒRNIEM, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , , , | Komentēt

«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību.


Ļevs Tolstojs. Bērnība. No krievu val. tulk. Kārlis Egle ;

Maksims Gorkijs. Bērnība. No krievu val. tulk. Elija Kliene ;

Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība. No krievu vai. tulk. Ērika Lūse

Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas.

https://yadi.sk/i/Ovp8n2pV3NyLNw

Publicēts iekš BĒRNIEM, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , , | Komentēt

Klauss Kordons. Musons jeb Baltais tīģeris


Piedzīvojumu romāns. Rietumvācu rakstnieka romāns pusaudžiem par diviem indiešu zēniem Gopu un Baptiju, viņu draudzība un domstarpībām, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Zēni aizbēg no bagāta Baptija tēva mājām, satiekas ar bezpajumtniekiem, sāk dzīvot pie tiem graustos, cieš badu un slimības un pārdzīvo musona atnestās tropiskās lietusgāzes. Romāns ne tikai aizraujoši vēsta par zēnu piedzīvojumiem, bet ļauj iepazīt ari dažādo sociālo slāņu dzīvi Indijā, tās tradīcijas, dabu

https://yadi.sk/i/6d09vsOs3P64Ni

Publicēts iekš BĒRNIEM, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , , | Komentēt

Alberts Legzdiņš. Čikāgas piecīšu brīnišķīgie piedzīvojumi Amerikā un Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā un Dzimtenē


Šī ir grāmata, kura vienlaicīgi tapusi zemeslodes abās pusēs. Piecīšu virsvadītājs Alberts Legzdiņš rakstīja Čikāgā, Ina Eglīte kopā lika Rīgā. Sākums bija Mežaparkā. Pēc Piecīšu triumfālā koncerta. Mēs abi uzgājām uz estrādes, tencinājām ar lauku maizes klaipiem ciemiņus un pasludinājām, ka taps grāmata, un mums uzgavilēja tūkstoši. Kad grāmatu jau bijām nodevuši tipogrāfijā, Alberts Legzdiņš vēstīja, ka turpina rakstīt. Piecīši turpina koncertēt. Piedzīvojumi turpinās. Ja visus gribētu izklāstīt, tad šo grāmatu varētu uzskatīt tikai par sākumu. Piecīši, dzīvodami Amerikā, visu laiku bijuši Latvijā. Dziesmas ar emigrantu skumjām un amerikānisko optimismu Dzimtenē uzturēja ticēšanu, ka latvieši spēj izdzīvot ne tikai plašajā pasaulē, bet arī Latvijā.

https://yadi.sk/i/bNmtdyLv3NqfUr

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , , , , , | Komentēt

Homērs. Odiseja


Sižetiski «Odiseja» nav tiešs «Iliadas» turpinājums. «Odisejas» darbība, tās ģeogrāfiskais loks saistīts ar grieķu kolonizācijas kustību, it īpaši ar kolonizācijas tieksmēm uz rietumiem. Pamattemats ir «vīra atgriešanās» pēc ilgas prombūtnes. Kad iepazīstamies ar Odiseju daudzveidīgajās sarežģītajās situācijās, kādās viņš atrodas gandrīz nepārtraukti, mūsu acu priekšā parādās fiziski un morāli ārkārtīgi izturīgs, viltīgi gudrs un mērķtiecīgs cilvēks. Pēc lasītāju lūguma. :

Fb2: https://yadi.sk/i/vS4BReuQ3NaGQS

Pdf: https://yadi.sk/i/T69VfzDp3NaGRg

Publicēts iekš Homērs, KLASIKA | Birkas , | Komentēt