Rūdolfs Šteiners. Audzināšanas māksla, balstīta cilvēka būtības sapratnē.

audzinasanasmaksla

Septiņas lekcijas, nolasītas Torquay 1924. gada 12. – 20. augustā ar atbildēm uz jautājumiem  http://www.lasitava.lv/1.4.doc

Pirmā lekcija , 1924. gada 12. Augustā. Tagadējās situācijas raksturojums attiecībā uz audzināšanu. Patiesas cilvēka izziņas nepieciešamība. Inkarnācija. Iedzimtība un individualitāte, apskatītas realitātei atbilstoši. Bērna būtība pirms zobu maiņas. Apvērsums zobu maiņas laikā. Audzināšanas uzdevumi dažādās attīstības pakāpēs.

Otrā lekcija , 1924. gada 13. August. Bērns kā maņu orgāns. Atdarināšanas būtība un nozīme. Bērnudārzs. Bērna spēles. Dzīves novērošana veicina audzinātāja fantāziju. Zobu maiņa. Tēlaini-fantazējošais mācībās. Ievads rakstīšanā. Skolotāja brīvība mācību veidošanā. Bērna daba ap 9. gadu. Krīze. Par pasaku stāstīšanu. Neparedzamais audzināšanā.

Trešā lekcija , 1924. gada 14. August. Bērns pēc 9 gadu vecuma. Augu mācība. Dzīvnieku mācība. Šo mācību priekšmetu audzinošā iedarbība. Par pasaku un mītu stāstīšanu. Tēlains stāsts. Kauzāli apskati tikai pēc 12 gadu vecuma. Par sodīšanu. Pašaudzināšana.

Ceturtā lekcija , 1924. gada 15. August. Pašaudzināšana. Drosme sākotnējai nepilnībai. Likteņa attiecības ar bērniem. Tēlaina stāstījuma piemērs. Stāstīšanas metodika. Audzinātāja meditatīvais dvēseles stāvoklis. Apiešanās ar temperamentiem. Simetrijas vingrinājumi un iekšēja formu sajūta. Ķermeņa veiklības vingrinājumi domāšanas attīstībai. Gleznošana. Mācības ciklos.

Piektā lekcija , 1924. gada 16. August. Par rēķināšanu. Tēlaina skaitļa jēdziena attīstīšana. Ritmiska skaitīšana. Skaitīšana kā gribas padarīšana; galva kā skatītājs. Četras rēķināšanas operācijas. Materiālisms kā audzināšanas sekas. Humors mācībās. Ģeometrija. Uzskatāmi Pitagora teorēmas pierādījumi.

Sestā lekcija , 1924. gada 18. August. Bērna attīstības pakāpju raksturojums kopsakarībā ar būtības daļām. Ēteriskā ķermeņa plasticējošā, orgānus veidojošā darbība. Bērnu plastiski-gleznojošā darbošanās tieksme. Dzimumbriedums. Kā astrālais ķermenis pārņem fizisko organizāciju. Muzikālās mācības nozīme. Valodas mācība. Gramatika ap 9 dzīves gadu. Svešvalodu mācīšana bez tulkošanas. Valodu dažādība dažādās skaņu izjūtas dēļ. Eiritmija. Vingrošana, fizkultūra. To būtība. Eiritmija liek atklāties iekšējajam. Ar vingrošanu cilvēks iekļaujas telpā.

Septītā lekcija , 1924. gada 19. August. Mineraloģijas mācīšana sākot ar 12 gadu vecumu. Sākt ar veselo. Fizikas mācīšanu saistīt ar dzīvi. Apelēt pie fantāzijas. Nogurums. Ritmiskā būtība. Sacerējums. Mācīšanai un audzināšanai ir jāsaistās ar dzīvi un jāizceļas no dzīves. Realitātei sveša domāšana. Skolotāju konference, skolas organisma dvēsele. Zēnu vai meiteņu skaita klasē ietekme. Mazākapdāvināto bērnu kopšana. Jebkurām mācībām ir jādod bērnam atziņas par cilvēka vietu pasaulē. Dzīves izpratne caur tehnoloģijas mācīšanu. Par rokdarbiem. Liecības būtība. Kontakts ar vecāku māju bērna sapratnei.

Atbildes uz jautājumiem , 1924. gada 20. August. Atšķirība starp reizināšanu un dalīšanu. Mērīšana un dalīšana. No konkrētā uz abstrakto rēķināšanā. Par zīmēšanu. Latīņu un grieķu valodas mācīšana. Par sporta jautājumu. Reliģijas mācīšana. Par svešvalodu izvēli. Valodu mācīšanās pirms zobu maiņas. Noslēguma vārdi.

https://yadi.sk/i/tAPUKuoUy3hqg

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts FILOZOFIJA PSIHOLOGIJA, LATVIEŠU RAKSTNIEKI ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s