Natans Ribaks. Perejaslavas rada

Perajaslavas rada(N.Ribaks)

1654 gada 18. janvārī tika sasaukta kazaku Perejaslavas rada, kura pieņēma Hmeļņicka sacelšanās rezultātā izveidotā hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat Kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā.

Bogdans Zinovijs Hmeļņickis (ukraiņu: Богдан Зиновій Хмельницький, poļu: Bohdan Zenobi Chmielnicki, krievu: Богдан Михайлович Хмельницкий; dzimis 1595. gada 27. decembrī (tradicionāls uzskats), miris 1657. gada 6. augustā) bija Zaporožjes kazaku hetmanis, kura vadībā 1648. gadā sākās sacelšanās pret Rečjes Pospoļitas varu mūsdienu Ukrainas teritorijā. Kazaku karaspēks ar Krimas hanistes atbalstu spēja sakaut poļu karaspēku un nodibināt faktiski neatkarīgu ukraiņu valsti – hetmanātu. Tomēr 1654. gadā Hmeļņicka vadītās Perejaslavas radas lēmumu rezultātā hetmanāts kļuva par Krievijas caristes vasali.

Bogdana Hmeļņicka lomas tradicionālais vēsturiskais vērtējums ir stipri pretrunīgs. Ukrainā viņu uztver dažādi, no vienas puses kā “nācijas tēvu”, bet no otras puses kā apstākļu radītāju Ukrainas iekļaušanai Krievijā. Polijā tradicionāli Hmeļņickis tika rādīts kā nodevējs un Rečjes Pospoļitas “zelta laikmeta” beigu sākums. Krievijā un vēlāk PSRS Hmeļņickis parādās kā Krievijas un Ukrainas “brālīgo tautu” atkalapvienotājs. Ebreju tautas uztverē Hmeļņickim ir ļaundara tēls, jo viņa vadītie kazaki izvērsa plašas represijas pret Ukrainā dzīvojošajiem ebrejiem, tūkstošiem tos nogalinot.

  1. gadā PSRS tika nodibināts Bogdana Hmeļņicka kara ordenis. Pēc PSRS sabrukuma, 1995. gadā Ukrainā šis ordenis citā izskatā tika atjaunots. Divu galveno uzdevumu atrisināšanai Bogdans Hmeļņickis veltīja savu mūžu: Ukrainas atbrīvo­šanai no svešzemnieku jūga un Ukrainas apvieno­šanai ar Krieviju. Šo mērķi viņš centās sasniegt ar visu savas varenās gribas un savas neizsīkstošās enerģijas spēku Šīs lielās idejas kalpībā viņš no­deva savu spīdošo organizatora talantu, izcilās karavadoņa un karaspēka komandiera īpašības, savu ievērojamu diplomātā māku.

Latvijas valsts izdevniecība 1951. g

https://yadi.sk/i/L0b5Hl0ptvMdF

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts VĒSTURISKI ROMĀNI ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s