Rutku Tēvs. Dumpīgā Rīga. Latviešu teātris anekdotos.

Izlase. «Dumpīgai Rīgai» autors devis apakšvirsrakstu «Vēsturisks romāns no kalendāra nemieru laikiem XVI gadu simteņa beigās». Atcerēsimies, ko par šiem gadiem, kad Rīga atradās Polijas karaļa Stefana Batorija varā, stāsta Latvijas PSR vēstures lappuses: «Reakcionārā baznīcas politika, kas izpaudās mēģinājumos atjaunot katolicismu, nodokļu nastas palielināšana un Rīgas vācu iedzīvotāju privilēģiju ierobežošana bija par cēloni tā saucamajiem «kalendāra nemieriem», kas notika no 1584. gada līdz 1589. gadam.

Par aktieri Arvedu Mihelsonu sarakstīts ļoti daudz literatūras, par rakstnieku Rutku Tēvu gaužām maz. Kura no šīm divām mūzām prasījusi lielāku atdevi un talanta spēku? Laikam gan pirmā mīlestība — teātris. Ieskatīsimies PSRS Tautas skatuves mākslinieces Antas Klints atmiņu stāstījuma lappusēs: «Kad Miķelītis (tā Arvedu Mihelsonu dēvēja teātrī — L. B.) saņēma honorāru, teātrī bija «Vecrīgas svētki», bet autoram nesagādāja prieku, ja pēc trešās vīna glāzes kāds sāka cildināt viņa rakstnieka talantu.

«Es esmu aktieris, kas vaļas brīžos lasa vecus kalendārus un vasarā «taisa» vēsturiskus romānus. Kāds nu tur talants!» Nereti sarunās ar kolēģiem viņš uzsvēris: «Nekad neesmu rakstniecību uzskatījis par savu profesiju. Esmu aktieris.»

Index   mega   yandex

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts LATVIEŠU RAKSTNIEKI, Rutku Tēvs ar birkām , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.