Teodors Dreizers. Važas – izlase:


Ida Hošavuta ; Viesulis ; Oliva Branda ; Važas ; Lamatas

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Advertisements
Publicēts iekš MĪLESTĪBAS ROMĀNI, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , , | Komentēt

Ārija Elksne. Uz Tavu veselību, Zeme!


Dzejoļu krājums: Bagāti ļaudis     ; Svētums  ; Mūsu vīrieši ; Vecrīgas ielas     ; Augšanas spēks    ; Aizkraukles purenes   ; Daugavmalas rudzi   ; Darba virsotnes    ; Jaunībai vajag prieku  ; Uz sliekšņa ; Ceļi ; Laikrakstu smarša   ; Kaķīšu purvā     ; Aplaupītā jaunība    ; Rudenī ; Gravitācija ; Vecā gada vakarā   ; Ābeles sirds ; Baldriāns ; Vālodzes balss     ; Odi ; Rājiens ; Zemes starojums    ; Darbā ; Visu mūžu  ; Govis  ; Pīpene nevēlas novīst     ; Zeme ; Vētrās ; Velnu meistars Šmulāns    ; Madara ; Vīgriežu elpa  ; Draugs kopš tu aizbraucis esi  ; Zenītā ; Važas  ; Lapas  ; Septembra vētras ; Svētku vakarā ; Virs arēnas ; Tumsa ; Saulstaros maksāta alga   ; Spuldze kura dienā deg   ; Sāk ceļu vilciens ; Uz tava pleca ; Zem vienas saules  ; Kad negaiss tumst  ; Kaut es varētu ; Pie mežrožu vīna ; Vēl tuvāk ; Uzvalks ; Grūti pat ticēt ; Vasaras vidū ; Spītība ; Sīkstums ; Ezers  ; Uz vienu pusi ; Nākamajā gadā ; Atmiņas dzerot  ; Padunas krāču dārdi     ; Es tevī jūtu taigu  ; Par vēlu ; Neizsmeļamā aka ; Sveiciens visjaunākajai pilsētai ; Labi vārdi  ; Galvenā iela ; Kad kājas vairs neklausīs mani ; Pirmais cilvēks  ; Cerību meži ; Es ēdu maizē pārvērtušos sauli ; Kā tu man apnīksti reizēm    ; Pasaule mainīsies ļoti      ; Dienišķā maize ; Uz tavu veselību, zeme!

  • Kad mēs bagātu dzīvi minam,
    Netiek rēķināts zelta daudzums.
  • Jo mūsu ļaudīm, kā zināms,
    Laime neslēpjas naudas kaudzēs.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš DZEJA un DRAMATURĢIJA, LATVIEŠU RAKSTNIEKI | Birkas , , | 1 komentārs

Pāvils Rozītis. Dzīvība


Dzejoļu izlase: No krājuma «ZĪĻU ROTA» ; (1917) ; Trioleta ; Zīļu rota ; No dzidriem kalnu avotiem ; Pasakas ; Jāņu nakts ; Ērglis būrī ; Degoša zeme ; Tālus ceļus izstaigāju ; Atskries lietus vēji ; Dienvidos pie jūras ; Dienu smagums ; Rīti atver ; Pazemība ; Mandeļziedi ; No krājuma «Z0BENS UN LILIJA» (1912 — 1919) ; Dailei ; Satikšanās ; Tepiķis ; Es un ziedoša nakts ; No cikla «KAUKĀZIETES»; ; Armēniete ; Tatāriete ; Pie Kuras ; Antonijai ; Domas ; Plašo Milzīqumu! ; Es atsakos ; Cilvēks ; Miers vai nemiers ; Pār bezdibeni ; Plītnīcā ; Klusā vijolniece ; Es dzirdu ; Baudītājs ; Svētumu smējējs ; ir dzīve tomēr tā ; Radio ; No krājuma «SKANOSAIS LAIKS» ; (1914-1918) ; Bez dzimtenes ; Sāpju māsas ; Nelaiks ; Vidzeme ; Rudens vakarā ; Jauna cilvēce ; Skanošais laiks ; Bads ; Streiks ; Mītiņš ; Ieslodzītais imperators ; Neaizmirsti! ; Šīs dienas ; No krājuma «MANS KORĀNS» ; (1920-1923) ; Vīna dārznieks ; Dzintars ; Zvejniece ; Uz verandas ; Izcirtumā ; Peldētāja ; Vasaras mistērija ; Mājup ; Dzirnavas klajumā ; Telegrammas ; Viens kuģis ; No krājuma «PIE AKAS» ; (1924 — 1927) ; Pie akas ; Kā jūra ; Soļi ; Vectēvs ; Tiec pats ; Pelni vāzē ; Ķekava ; Vēlējums ; Pļāvēji diendusā ; Lauku baznīcā ; Dziesmas Grūzijai ;  ; Sāpes dziesmā ; Sicīlijas pīpe ; Tumsā spīd ; Sacelsies vēji ; Pie dīķa ; Kādēļ? ; Es pētu ; Tikai vienreiz ; Dokā ; Jaunie dzejnieki ; Venēcija ; Skūpstu aka Pompejā ; Aizskrejošā bezdelīga ; Serenāde ; Zelta cauna ; Uguns ceļi ; No krājuma «SARUNAS» ; (1927 — 1936) ; Vēlējums ; Divi putni ; Dzīves šahs ; Melna varavīksne ; Es sirdi izrāvu ; Dzintara sirds ; Es sajutos ; Zvejnieku kapi ; Vai tiešām? ; Caurie Vērmanes dārzā ; Gauja ; Annas ; Nekad

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš DZEJA un DRAMATURĢIJA, LATVIEŠU RAKSTNIEKI | Birkas , | Komentēt

Alberts Bels. Cilvēki laivās


Romāni: Cilvēki laivās ; Sitiens ar teļādu ; Bezmiegs

Grāmatā apkopoti trīs romāni. Publicējot līdzās «Sitienu ar teļādu» un «Bezmiegu», autora nolūks nav bijis pretstatīt centrālos tēlus, drīzāk gan parādīt pasaules ainas dažādību gan pilsētas, gan lauku vidē. Rakstnieks uzdod nopietnus jautājumus, bet nesniedz pamācošas atbildes. Darbības laiks — 60. gadu sākums. Romāna «Cilvēki laivās» darbība risinās Kuršu kāpās pagājušā gadsimta vidū. Galvenā ideja — lielu grūtību priekšā cilvēkiem jāaizmirst savstarpējās ķildas un interešu pretišķības, tikai kopīgiem spēkiem var saglabāt dzīvību un pavardu.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI | Birkas , | Komentēt

Zorijs Balajans. Sarkanā Jaranga


Stāsti:  Neparastā Kamčatka . Kojanto ; Vilka dzīve ;  Sarkanā Jaranga ;  Tuvcīņa ; Drauga māte ; Šamaņa meita ; Eļho ; Viesuļvētra ;  Litkes jūras šaurums .

Interesanti un aizraujoši stāstiņi par dzīvi Ziemeļos. Šamaņa meita Ekima slēpj piedzimušo meitiņu vilka midzenī… Mednieks, kuram uzbrucis lācis klaiņotājs, mirstot uztic draugam sievu un divus bērnus… Kajurs, kas ved uz tālu ciematu maisu ar naudu — simt cilvēku mēnešalgu —, tundrā satiek īstu kriminālnoziedznieku, turklāt abi nokļūst vispirms mežonīgā sniegputenī, pēc tam vilku ielenkumā … Liesma» 1985

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , | Komentēt

Otomārs Rikmanis. Kuģi neiet pēc noteiktā kursa


Kuģa puikas stāsti. Stāstu cikls turpina autora iepriekšējā grāmatā «Nedarbiem neiznāk laika» (1980) aizsāktos kuģa puikas piedzīvojumus — šoreiz vācu fašistiskās okupācijas laikā. Neraugoties uz drūmā laika bīstamajiem apstākļiem, galvenais varonis kopā ar draugiem ne tikai pasīvi vēro hitleriešu neģēlīgos darbus, bet arī, brīžiem pārdroši riskējot, iesaistās kopējā cīņā pret okupantiem. Rīga «Liesma» 1983

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI | Birkas , | Komentēt

Ernests Arnis. Tauriņu kauja


Romāns. Populārā 20., 30. gadu žurnālista un literāta Ernesta Arņa romāns divās grāmatās (1933) ieved politiķu un komersantu aprindās, atklāj viņu dzīves aizkulises. Romāns saista ar trāpīgiem saldās dzīves tīkotāju jauniešu raksturiem, raisot pārdomas par ideālu un dzīves pozīcijas izvēli jaunībā.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI, PIEDZĪVOJUMU ROMĀNI | Birkas , | Komentēt

Andrejs Upīts. Smaidoša lapa


Oļģerta Kurmja dzīves stāsts divās grāmatās. Dažas romāna epizodes attēlotas latviešu filmā „Pie bagātās kundzes” Upīša romāns “Smaidoša lapa” ir psiholoģisks romāns, kas vēsta par kāda jauna cilvēka ikdienas dzīves gaitām, sākot no visai agras bērnības un līdz pat brieduma gadiem. Romāna kompozīcija veidota pēc ietvara principa – tas sākas ar galvenā varoņa pārdomām, atrodoties slimnīcas gultā, vēlēšanos pievērsties literāram darbam un ārsta pierunāšanu ļaut nodarboties ar rakstniecību. Tālākās nodaļas jau lasāmas kā topošā romāna daļas, kur katra vēsta par kādu epizodi rakstītāja atmiņās.

Atsevišķās epizodes kopā saauž vairāki elementi, un viens no tiem ir māsas Ģertrūdes tēls. Viņa ir tā, kas palīdz slimniekam pierunāt ārstu ļaut rakstīt, un viņai arī tiek uzticēta kontrole pār rakstīto, proti, lai pierakstītās atmiņas būtu pietiekami jautras un neuzjundītu nelāgas domas. Tāpēc vietām starp atmiņām iespraucas galvenā varoņa īsas sarunas ar Ģertrūdi, kurās lielākoties viņa kritizē uzrakstīto, savukārt varonis skaidro, ka ārēji šķietami drūmais notikums patiesībā par tādu nav uzskatāms, jo līdzi nes, piemēram, kādu svarīgu atziņu vai arī piedzīvotais vēlāk kalpo par pamatu kādam būtiskam dzīves pavērsienam. Romāna beigās kļūst skaidrs, ka ar sākotnēji šķietami nedziedināmā pacienta izrakstīšanos no slimnīcas viņa un māsas Ģertrūdes attiecības vēl nebeidzas – viņi paliks kopā arī turpmāk dzīvē. Acīmredzot par viņu tālākajām attiecībām vēsta nākamais A.Upīša romāns “Māsas Ģertrūdes noslēpums”, kas tiek sarakstīts 1939.gadā. Par šo romānu saistību vēl varu piebilst vien tik daudz, ka “Smaidošajā lapā” tiek aizskarta cilvēku pagātnes noslēpumu tēma.…

Fb2: indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Pdf: indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI, Upīts Andrejs | Birkas , | Komentēt

Antons Austriņš. Sirmā stunda


Izlase. saturs: E. Damburs. Dzīves ikdienas notēlotājs.    ; No krājuma «Pušelnieki un suselnieki» ; Vientiesīša ardievas ; Ezerpurvs  ; Grafologs  ; Vismaņa kungs ; Kapsētas suni ; Bitenu Andžinš ; Baložu krodziniece ; Sibīrijas izēdējs ; Matīsiņš un Labrencīts ; Mistiķis ; Vecais pulkstenis ; Zaldāts ; Čiuļi   ; Kaps uz darba lauka ; Pekele ; No krājuma «Cīruļu putenis» ; Lietavas ; Slēģis ; Nolaists dārzs ; Dzērvju zābaki ; Kaslis ; Circulus Vitiosus ; Vecās dzirnavas  ; Čaikovska kvartets ; Daktu tēvs un Daktu māte ; No krājuma «Sakasnis» ; Vakars Lempenos ; Talks  ; Aizejot ; Nīcā  ; Galda kāja  ; Cālis un pončiki ; Alūksnes rēpsis ; Slotas kāts  ; Savā pusē ; No krājuma «Vērpetē• ; Purmalas kumēdiņi ; Viesnīcniece ; Ļauj glaudīt tavus matus ; Bēgļa svētvakars ; No krājuma «Nopūtas vējā» ; Ilzīte  ; Smala ; Kāzinieks  ; īrnieka Lieldienas ; Frikadeļu zupa ; Savs skapis, kumode un sieva  ; Pātaga ; Līķu pagrabā ; Ķucs  ; Dūkanītis  ; Šķiršanās  ; Klēts priekšā ; Leišu nedēļa ; No krājuma «Māras zemē» ; Latgalē  ; Vecais latgalis ; Lisenas ozoli ; Mantu kalns  ; Tirgus diena Stalidzānos  Sirmā stunda  ; Viena diena klānos  ; No krājuma «Bez izkārtnes» ; Ragu Reinlša vakars  No vecā Delvenieka stāstiem ; Barona vasarnīca ; Sētniece  ; Sliņķa laime ; Pirtnieks  ; Trešos svētkos  ; Pašnāvnieks  ; Upes iela ; Krikmēris ; No krājuma «Neievērotie» ; Daugavpils baranki ; Jura krusts ; Malienas velns ; Ārpilsētas bārddzinis ; Ormanis ; Peldētavas uzraugs ; Abuze un Tokšs ; Bankrots ; Varžacu griezējs ; Trīspadsmitā nakts ; Belinu kazaki ; Gada tirgus Kuresārē ; Ar pēdējo diližansu ; Aizgājušie ; Brāļi Kaudzītes ; Rūdolfs Blaumanis ; Grāmatu izdevējs J. Ozols  ; Antons Salums ; Emīlis Dārziņš ; Teodors Zeiferts ; V. Austrums, O. Pūce. Komentāri

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI | Birkas , | Komentēt

Vilis Samsons. Kurzemes katlā


Partizānu un frontes izlūku cīņas 1944-1945. Grāmatā par mežabrāļiem – «Kurzemes katlā» atainota tautas bruņota cīņa pret fašistiskajiem okupantiem kara pēdējā gadā Kurzemes pussalā.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Publicēts iekš LATVIEŠU RAKSTNIEKI, VĒSTURISKI ROMĀNI | Birkas , | Komentēt